Ring ring



arsena marabdelis epilogshi m. javaxishvils uweria: sul ubralo sofels mashin gauvardeba saxeli, tu iq didi vazhkaci daibada. misi natqvami gamartlda. odesghac yvelaze chamorchenili mxaris, dzvelad borchalod wodebuli ori mivardnili sofeli weraqvi da sioni, samudamod shevida istoriashi, radgan iq didi mwerali da moghvawe, mixeil javaxishvili daibada. es 1880 wlis 8 noembers moxda. mwerlis qalishvilma, qetevan javaxishvilma mwerlis shesaxeb dagvitova mogonebata wigni, romelshic srulyofiladaa warmodgenili mixeilis cxovrebis gza. qetevan javaxishvils, sakutriv mamisa da natesavebis gadmocemit, mwerlis bavshvobis wlebic aghudgenia:
dabadebidanve susti aghnagobisa iyo. garegnuladac ar hgavda tavis debs, romlebic fer xorcit, dzal_ghonit gamoircheodnen. morchili tanisa iyo, susti, gamxdari. miuxedavad imisa, rom gansakutrebuli movla-patronoba da xelis shewyoba hqonda, mainc xshirad xdeboda avad. . .
pataraobidanve guladi da ushishari bunebisa iyo. mtkice xasiati da magari nebisyofa hqonda. zhiutic iyo. amastan iyo tavmdabali, adamianuri da ketili. shiyalbes ver itanda. tyuili sastikad ejavreboda.
shigulovne, ushishroba, siyalbis sidzulvili, sijiute, sheupovroba, sakutari tavisadmi gaufrtxilebloba da didi sikete, moyvasis siyvaruli, tavmdabloba _ ai is tvisebebi, romlitac gvixasiateben mwerlis bavshvobisdroindel portrets. am daxasiatebashi ar aris mikerdzoeba shvilisagan mamis siyvarulis gamo. mixeil javaxishvili martlac aseti iyo. am susti da tanmorchili kacis gamxmar sxeulshi ghvtiuri madli, mtkice tanagrdznoba, rainduli suli iyo davanebuli.
7 wlis mixeili, raki weraqvshi skola ar iyo, privilnoes saswavlebelshi miabares. erti wlis shemdeg igi gadaiyvanes jelal-oghlis (axlandel stefanavanshi) saswavlebelshi. iq bavshvebs rusulad zrdidnen. m ixeilma rusuli ena zedmiwevnit kargad iswavla. qartuli ki wlebis ganmavlobashi tandatan aviwdeboda.
1893 wels mamamisma, saba javaxishvilma, mixeili winamdzghvriantkaris sameurneo skolashi sheiyvana, romlis damtavrebis shemdeg swavla ganagrdzo yirimis sabaghosno da meghvineobis saswavlebelshi
unda itqvas, rom m. javaxishvilma, qartuli sityvis am brwyinvale ostatma, shemdegshi xelmeored sheiswavla mshobliuri ena, anu chabukobidanve daiwyo cxovrebisagan shemotavazebuli xelovnuri dinebis sawinaaghmdegod svla, ritac tavic gadairchina, ar moswyda mshobliur fesvebs da magalitic achvena imisa, rom arasodes ar aris gvian, tu nebit an unebliet mshobliur wiaghs moswydi, gaucxovdi, kvlav daubrunde qveyanas, aratu rigit qartvelad, aramed did da misabadz mamulishvilad.yirimshi yofnis droidan mtavrdeba misi bednieri, uzrunveli dgheebi da mdzime da winaaghmdegobebit savse cxovreba iwyeba. 1899 wels javaxishvilis ojaxs weraqvshi tavs daesxnen yachaghebi, romeltac misi dis _ sofios gataceba surdat. tavdamsxmelebma yvelani amoxoces (dac, dedac da mojamagirenic, mama am dros shin ar iyo). ojaxshi datrialebuli tragediis gamo, is ver amtavrebs saswavlebels. shwavlaze guli ucruvdeba, yvelafers tovebs da samshobloshi gamorbis..
erti wlis shemdeg mamac gardaecvala. sionshi cxovreba mistvis sheudzlebeli aghmochnda. ertxel kidev tvali movavle dzvel keras, _ werda javaxishvili _ sadac aghvizarde da amdeni ram mogonebit mikrobili viyavi, rogorc sakutar dedis mkerdze. veghar gavdzeli, avikide guda nabadi da samudamod movshordi iqaurobas. mshoblebis sisxlit shetitxnil cherqvesh mudam sashineli landebi damkrtodnen tavze da mosvenebas ar madzlevdnen. shul cremlad vdnebodi. ase ighvreboda da carieldeboda chemi sulis saunje. xsna gaqcevashi davinaxe.


m. javaxishvili mtkice nebisyofis adamiani gamodga. ojaxshi sheqmnili didi tragediis gamo ar moeshva, ar dadzabunda. piriqit _ swavla-ganatlebas daewafa da momavalze fiqrs sheudga. amieridan martos unda gaekafa cxovrebis rtuli gza. dastan dasaxldaalaverdshi. sad da ra profesiit ar umushavia mas. chxovreba did skolad eqca. didi cxovrebiseuli gamocdileba safuzvlad daedo momavali mwerlis shemoqmedebit shromas. 21-22 wlis asakshi kargad flobda rusul, azerbaijanul, sparsul dafrangul enebs. kitxulobda sxva da sxva saxis literaturas da emzadeboda samwerlo moghvaweobisatvis.

bevri fiqrisa da yoymanis shemdeg 1903 wels tbilisshi chamosvla gadawyvita. imave wels, noembris tveshi dawera motxroba chanchura. es motxroba mistvis mwerlobashi shesvlis savizito baratad iqca. nawarmoebi pirvelad waukitxavs ioseb imedashvils, romelic motxrobit aghfrtovanebula. misi rekomendaciit mixeili gazet cnobis furclis redaqcias miadga. mas aratu daubechdes nawarmoebi, mudmivi tanamshromlobac shestavazes. amit ishleba mixeil javaxishvilis shemoqmedebis tavfurceli. nichma da shromismoyvareobam tavisi gaitana, man cxovrebashi gza gaikafa da tavisi adgili ipova. a dvilad da uwvaleblad araferi mosvlia. mistvis advili mxolod literaturuli saqmianoba iyo, danarcheni yvelaferi tanjva wamebis fasad ujdeboda.
mixeil javaxishvilis publicisturi werilebi mkitxvelta gansakutrebul mowonebas imsaxurebda 1904 wlidan mixeili "iveriis" redaqtori gaxda. ase rom ymawvils, romelsac ert dros saguramoshi "iliaoba" dghes didma iliam gza dauloca, axla tvit
ilias daarsebuli gazetis redaqtorad vxedavt. mixeili iyo erti imatgani, visac arasodes ganelebia eris didi modzghvris siyvaruli.
1906 wels adamashvili gazet "glexs" redaqtorobda metismeti gabedulebisatvis mwarali pasuxisgebashi iqna micemuli. filipe gogichaishvilis tanadgomit mixeili, moaxerxebs sazghvargaret gamgzavrebas da amit sassjelisagan tavis daghwevas
1906-1907 wlebshi mwerali zhenevasa da parizshi cxovrobs. ismens leqciebs da cdilobs srulyofilad daeuflos evropul literaturas. wers publicistur werilebs, motxrobebs da samshobloshi agzavnis.
1907 wlis martshi mixeili kvlav tbilisshia. msaxurobs gazet "isris" radaqciashi. es
is redaqciaa romelmac pirvelma sheityo 1907wlis 30 agvistos momxdari erovnuli tragediis shesaxeb. gaognebuli mwerali meore dghesme saguramoshi aichra sadac mistvis bavshvobidanve mshobliuri iyo yvelaferi is ghame iq gaatia sashineli da mtanjveli fiqrebit. "arasodes ar damaviwydeba is ghame,- ogonebda mwerali,- sxvebma damaswres da loginebi daariges, darcha mxolod erti balishi, ilias sisxlit mosvrili balishi
romelic mokvlis dros zurgis ukan edo. bevri yoymanis shemdeg dzlivs gavbede: is balishi kaklis qvesh wyarostan davde, zed cxvirsaxoci davafare da fsiqiurad datanjulma mamlis yivilisas dzlivs chavidzine."
ilias gardacvalebis shemdeg javaxishvili idzulebulia kvlav sazghvargaret, 1909 safrangetshi gaemgzavros. ukan brundeba wels da sataveshi udgeba zhurnal "ers". 1910 wels kvlav daapatimres samshoblos siyvarulis gulistvis miusajes1 wlit cixe da 5 wlit saqartvelodan rostovshi gadasaxleba..


1912 wels gadasaxlebashi myofma m javaxishvilma jvari daiwera vladikavkazshi mcxovreb ivane chavchavadzis qalishvilze romelsac saxelad luba erqva.

m javaxishvilis ufrosi qalishvili, qetevani, ixsenebs dedamisis naambobs, tu sada gaicnes misma mshoblebma ertmaneti:"es iyo 1912 wlis 14ianvars dzveli stilit, wminda ninos dghesaswaulze. me da chemi megobrebi saghamos locvaze wavedit. verc ki gaviget
rodis damtavrda locva da xalxi eklesiidan gaikrifa. chven jer kidev derefanshi
videqit, roca mopirdapire mxridan ori mamakaci shemovida. matgan erti ucnobi iyo,swored is dainteresebula chemi vinaobit. shemdeg varlam burjanadzem gamacno:- mixeil javaxishvili. ase mokled tqva. me dzalian shemrcxva, gavwitldi, mgoni mixeilma raghac gamamxnevebeli sityva mitxra, kargad aghar maxsovs. me chems amxanagebs gavacani mixeili, is dzalzed enametyveli gamodga. bevri gavicani bevri ram gviambo, ioxunja vicinet davimxiarulet. mere gamacila. aqedan daiwyo chveni daaxloeba. man miambo tavisi tavgadasavali. maleve gadavwyvite colad gavyolodi mas da 1 aprils sachqarod jvari
daviweret. am nachqarevma gadawyvetilebam me bedniereba momitana. mixeili dzalian alersiani da nazi meughle gamodga. magram gulchatxrobili iyo, devnam da cixeshi gatarebulma dgheebma tavisi daghi daasva, da es kaeshani mas ar moshorebia, sanam cocxali iyo".
qorwinebis sheemdeg isini rostovshi wavidnen. pirad arqivshi ramdenime werili inaxeba,romelic mixeilma im xanebshi meughles miswera. ori matgani qorwinebamdea dawerili es ghia baratebia. pirveli ghia barati1912 wlis17 tebervals gaigzavna. mixeili swerda: chemo dzvirfaso! rostovshi vbrundebi imedia iq sheni werili damxvdeba. gkocni atasjer.mokitxva yvelas. sheni misha. barats stavropolis shtampi aqvs dasmuli. meore ghia baratic imave misamartit aris gamogzavnili. "chemo saunjev.! mapatie dagvianeba. martis samze an otxze ver chamoval. dzalian vchqarob, magram amaze adre ver movaxerxeb shens chaxutebas. momkitxe deda, liza da sxvebi. sheni misha."
1914 wlis 3 ivniss mshoblebs pirveli shvili, qetevani sheedzinat. advili warmosadgenia tu ra gachirvebit unda ecxovra naxevrad aralegalur mdgomareobashi myof ojaxs, magram siyvaruli yovel satkivars da sheviwroebas dzlevda. ojaxis sheqmnis shemdeg mixeilis goneba wvrilman sazrunavshi ar chaflula. misi nichis tayvanismcemeli meughle yovelmxriv xels uwyobda, rom tavis dziritad saqmianobas ar moswydomoda.
mixeilis mizani iyo tanamgrdznob patriotebtan ertad ilias anderdzis aghsruleba- samshoblos gantavisufleba. da, ai, 1915 wels radikalurad ganwyobilma erovnul moghvaweta axalgazrdebis jgufma gamosca im droisatvis yvelaze mdzafri, tavisuflebis
zarebis damarisxebeli gazeti " saqartvelo", romlis redaqtori iyo adamashvili. kvlav gaixsenes adamashvili iq, sadac jer ars da kavkasiis samxedro olqis ufrosma " urchia",kavkasias gashoreboda. . . idzulebuli gaxda literaturul saqmianobas chamoshoreboda.1916 wlidan witeli jvris sazogadoebis xazit mixeili sparset-osmaletis frontze gaemgzavra da mteli weliwadi sparsetshi dahyo.
samshobloshi mixeili 1917 wels brundeba. am wels daarsda saqartvelos erovnul-demokratiuli partia. am partiis wevrebi da matshoris mixeili daucxromlad ibrdzvian saqartvelos tavisuflebisatvis. 1918 wlis 26maiss mefisnacvlis yofili sasaxlis tavze saqartvelos erovnuli drosha afrialda. mixeils tavisuflebisatvis brdzolashi lomis wili. edo magram, kvlav bedis ironia.
saqartvelos mtavroba, faqtiurad, social demokratebma sheadgines. im xalxma vinc . tavis droze swored saqartvelos damoukideblobis ideis chasaklavad ibrdzoda. . javaxishvili da misi megobrebi amjeradac opoziciis kutxeshi iqnen migdebulni. parlamentshi, rogorc itqva, umravlesobas socializmis mqadagebeli social- demokratebi warmoadgendnen, romlebisac javaxishvils araferi swamda. ertgan mas: chauweria socializmis ideam ganuxomeli zarali moutana saqartvelos da shemdegshic ukidures xifats uqadis". magram raki tavisufal saqartvelos eghirsnen, ganze mainc
aravin gamdgara. javaxishvili sxvadasxva dawesebulebebshi msaxurobda. kalami gverdze
gadado da qveynis ekonomikur moghonierebas uwyobda xels. martalia male shewyda 117wlis shemdeg aghdgenili saqartvelos saxelmwifoebriobis arseboba. 1921 wlis 25 tebervals qartveli eri kvlav dapyrobili aghmochnda bolshevikuri rusetis mier.


mwerali 1903wlidan moyolebuli mwerlobastan da zhurnalistur moghvaweobastan ertad aqtiurad iyo chabmuli tavisi qveynis socialur da politikur saqmianobashi. politikit gatacebam ki mas mravali usiamovneba miayena da bolos1937 wels, roca daschirdat mis mimart wayenebuli braldebebis damdzimeba da sabraldebulo saqmis sheqmna, shejamebuli iqna ra politikur sferoshi misi saqmianoba, javaxishvilis bedi sabolood gadawyvita. warsulic gauxsenes da araferi ar apaties. es mashin moxda, rocais politikur sakitxebshi aghar ereoda didi xnis chamocilebuli iyo da mtlianad literaturuli cxovrebit cxovrobda.

- mixeil javaxishvils tviton aqvs aghnishnuli, rom 1917 wlidan is erovnul- demokratiuli partiis wevrad iricxeboda. tavisi saidumlo mushaobis taobaze mas ubis wignakshi ase chauweria: "chemi saidumlo mushaoba partiashi 1921-1923 wlebshi hgavda im adamianis saqciels, romelmac curaoba ar icis, magram sxvis dasaxmareblad iskupa xididan da wyalshi gadavarda. amis axsna sheudzlebelia. aq mushaobs idumali dzala-alghomodzmis mishvelebisa da am alghos asjer meti dzala aqvs, vidre shegnebas". revoluciisadmi tavisi damokidebulebis shesaxeb ki ase uweria:" chveni epoqa - revolucia chemtvis sashineli tragediaa, vinaidan chems tvalwin kvdeba dzveli qveyana- deda, zogistvis ki es uzenaesi
sixarulia, vinaidan ibadeba shvili- axali qveyana. amitom aris mgloviared gushindeli poeti, amitomac xarxarebs dghevandeli chabuki komkavshirelic. sjobda an ufro adre gavcheniliyav, an ufro gvian."
chanawerebidan natlad chans, tu ra erovnukli xasiatis tkivilebi amodzravebda mis suls, mtel mis arsebas, da am grdznobebis dadzlevas, rogorc drois motxovna karnaxobda. utuod didi dro daschirdeboda ufro tavshekavebuli da gulchatxrobili gaxda, magram es ar ikmares misma mowinaaghmdegeebma, mweralma ki is ver uaryo bolomde, rac ghrmad swamda da amitom tavis mrwamss sheewira.
m javaxishvilis nawerebidan natlad chans is winaaghmdegobebi da ganxetqilebani, romelic am rtul gzaze arsebobda. partiis wevrebs shoris ertsulovneba ar sufevda da mwerali menshevikebis mimart ketilad ganwyobili ar iyo. 1923 wels nacional-demokratiuli partiis likvidacia moxda da misi yvela wevri daapatimres, mat shoris m. javaxishvilic. misi ufrosi qalishvili qetevani igonebs, rom is mashin 9 wlis iyo da bevri ram ar axsovs, magram mamis cixeshi yofnis periodi ki natlad shemorcha mis
: mexsierebas :" mama ortachalis cixeshi 6 tve imyofeboda. me da deda xshirad davdiodit mastan da
sursat- sanovage migvqonda. dedam raghac xerxit mamas gaagebina, rom sursats sheugzavnida tu ara, mashinve fanjarastan misuliyo da baghshi gamoexeda, sadac masvelodebodit, dagvinaxavda tu ara baghshi misulebs, xels dagviqnevda da chveni laparaki rom aravis gaego, frangulad gvelaparakeboda. fanjarastan sacodavad idga da ghimilit gviyurebda. tvalze cremli madgeboda, iseti sacodavi shesaxedavi iyo. mas tetri perangi ecva. dzalze gamxdari da fermkrtali mechveneboda.
im eqvs tveshi, rac mama cixeshi imyofeboda, chven didi gachirveba da sulieri wameba gamoviaret. me da dedas cixeshi sachmeli dghegamoshvebit migvqonda. vinaidan bevr sursats vugzavnidit chamas ki patimrebi ver aswrebdnen bevri ram rchebodat da ufuchdemodat, amitom mamam werili miswera dedas, kvirashi ertxel moitaneo. dedas ki hgonebia, me mifrtxildebao da tavistvis gadauwyvetia, cotas mivutan, samagierod yovel dgheo. amis gamo mamas da mastan sakanshi myof patimrebs bevri uciniat.
mamas sasjelis umaghlesi zoma daxvreta hqonda misjili da hgonebia, rom es ambavi chvenc vicodit da gamosamshvidobeblad mivedit. orive xeli fanjris rkinebistvis chaechida da ase didxans gviyurebda. chven rom wamovsulvart bevri utiria turme, chven ki am dros araferi vicodit.


mama rom gantavisuflda, dedas uambo, rom is didxans oqms xels ar awerda, romelic gamomdzieblis mier iyo shetxzuli. bolos ueshmakiat:. ert dghes dedastvis mamis naxvis ufleba miuciat. ramodenime wutiani paemani rom damtavrda da mama sakanshi dabrunda, qalis sashineli kivili shemoesma turme. yuri miugdo da dedas xma moschvenebia gagizhebuli mivardnia karebs da daunaxavs, rom or- sam kacs gakavebuli mihyavdat qali, asetive kabashi gamowyobili, rogorc im dghes dedas scmia. sacodav mamas

ufiqria, rom deda dakitxvaze sheiyvanes, gamotexvis miznit awames da sashinel dgheshi chaagdes. sasowarkvetilebashi myofma karebs mushtebit baxuni dauwyo. zedamxedvelebma icodnen rom matma inscenirebam gachra. mamas ki moutxovia: exlave shewyvitet inkvizacia, me metis atanis tavi aghara maqvs da rac gindat, yvelaferze xels mogiwerto. ase mouwerinebiat mistvis chvenebaze xeli.
asetive barbarosuli xerxi mat 1937 welsac ertxel kidev gaimeores, roca mixeili yalb chvenebaze xels ar awerda. gamomdziebels utqvams mistvis:"tu exlave ar moawert xels, col-shvils aq moviyvant, da tqvens tvalwin vawamebto." ghonemixdilsa da nawamebs dzalit moawerines xeli.
shemdgomshi, rodesac mwerlis reabilitacia gamocxadda, misi saxeli aghsdga daudanashauloba gairkva, sabchota kavshiris generalurma prokurorma rudenkom stqva: "ise, rogorc dakitxvis dros mixeil javaxishvils awamebdnen is aset chvenebaze ki moawerda xels, romelic ert gverds sheadgens, aramed imazec moawerda xels, rom is iyo iranis shahi.
davubrundet kvlav 1923 wlis movlenebs. mas shemdeg, rac mixeilma chvenebaze xeli moawera, mas daxvreta gadauwyvites. yovel ghames jalatebis mokitxvas eloda. . .
mixeilis ramodenime megobars, mat shoris pavle ingoroyvasa da eqim nikoloz yifshidzes tavi gadaudviat da im xanad tbilisshi myof sergo orjonikidzisatvis utxoviat, qartveli xalxistvis echuqebina nichieri mwerlis, mixeil javaxishvilis sicocxle. " rkinis komisari" im dghes karg gunebaze yofila. . .
cixidan mixeili dzalzed dasustebli, daavaddmyofebuli dabrunda. miuxedavad didi gachirvebisa, mas gansakutrebuli xelshewyoba hqonda ojaxisagan. mweralma tavi mianebapartiul saqmianobas da mtlianad literaturuul cxovrebashi chaeba. pirveli nawarmoebi, romelic gantavisuflebis shemdeg dawera, motxroba "tyis kaci" iyo. amis shesaxeb mas chawerili aqvs ubis wignakshi: " magondeba chekas sakanshi mawvalebda tye-ughrani, tevri, daburili. gamovedi da "tyis kaci" davwere." cixis kedlebshi gatarebuli dgheebi, nafiqr- natanji da gancdili mweralma shemdgom tavis nawarmoebebshi gafanta. bunebrivia, cixeshi gatarebuli dgheebi ukvalod ver chaivlida, man ghrma kvali daamchnia mwerlis sulier samyaros. cxovrebis madzilze is samjer iyo cixis patimari. pirvelad 1910 wels, rocagazet "glexis" redaqtorobistvis mas erti wlis cixe da xuti wlit gadasaxleba miesaja. meored- 1923 wels da mesamed - 1937 wels.


tu vinme darcha cocxali mixeilis dzveli megobrebidan, 1921-1923wlebis represiebis dros, 1924 wlis ajanyebis shemdeg isinic daxoces. 1925 wlis 28agvistos, mariamoba dghes, mixeilma panashvidi

gadauxada. es nabiji im droshi, roca daxocilta natesavebic ver bedavdnen panashvidze misvlas, moqalaqeobrivi gambedaobisa da gmirobis didi magaliti iyo.
mwerlis im fiqrebma da dzraxvebma, romeltac politikur brdzolashi ar ewerat gamarjveba, sadinari hpoves mis mxatvrul shemoqmedebashi. martalia, dzalzed frtxilad, alegoriuli formit axdens tavisi satkivaris mxatvrul sityvashi gacxadebas javaxishvili, magram arc "dampatizhes" da arc "jayos xiznebis" patosi xelisufalt sheumchneveli ar rchebat.
xelisufleba cdilobs dzveli inteligenciis xelaxla "aghzrdas" da axali cxovrebis ferxulshi chayenebas. vinc xelisuflebis instruqciebs ewinaaghmdegeba, "xalxis mteria". vinc jer kidev orchoflobs dzvelsa da axal samyaros shoris-"tanamgzavri" m javaxishvilsac imxanad "tanamgzavris" pativi argunes. ideologiur gakvetilebs utarebdnen sasaxlis karis msaxuri kritikosebi. am mdgomareobit sheshfotebuli mwerali ertgan wers: " vin momca neba, rom dghevandeli yofiereba me ase avwero rogorc vxedav da mesmis?".
xx saukunis 20-ian wlebshi igi ert- erti yvelaze popularuli prozaikosi xdeba saqartveloshi.
ertis mxriv, mkitxvelta didi siyvarulita da pativiscemitaa garemosili, meore mxriv ki, proletaluri mwerlobis warmomadgenlebi uteven da mis yovel nabijs akritikeben, ris gamoc javaxishvils ert-erti gamosvlis dros mati misamartit utqvams:"chveni administraciuli dashinebita da muqarit proletarul mwerlebs win verc waswevt. gaunatlebeli da ushromeli mwerali, klasikosi ver gaxdeba. tqven mwerlis fsiqologias aravitar angarishs ar uwevt. shemoqmedbiti shejibris geshiniat da amitom mebrdzvit. kvachi davxate, mitxarit : es shen xaro; jayo da teimurazic shen tviton
xaro, givi shaduri sheni portretiao. axla isgha damrchenia, orsuli davxato da imazec metyvit, esec shen xaro"


romanebi
jayos xiznebi (1925)
tetri sayelo (1925)
arsena marabdeli (1932)
motxrobebi
chanchura (1903 w.)
mecheqme gabo (1904 w.)
eshmakis qva
jildo
lambalo da yasha
ori ganacheni (1925)
papa dimo (1926)
ori shvili (1927)
kurdgheli (1927)
miwis yivili (1928 w.)
dampatizhe (1928)
patara dedakaci
finjani (1929)
qurdi
mdevari
cxra qalwuli (1935)
werilebi
mohkles poeti (ilia chavchavadzis mkvlelobaze)
mtavroba (1906)
qartuli ena (1924)
isev qartuli enis shesaxeb (1924 w.)
qartuli wigni da qartveli mwerali (1924 w.)
rogor vmushaob
literaturuli gancxadeba (1926)
werili qalishvilisadmi

ubis wignakidan (1924-1935 ww)